“Dzīvo organismu kustība”

• Kā kustas mugurkaulnieki kuriem ir četras kājas

Mugurkauoinieki kustas ar muskuņiem un ar kaulu palīdzību

Kā kustas čūskas 

Čūskas rāpo kā čūska rāpo, nosaka tās ķermeņa uzbūve. Uz lāpstiņas skriemeļiem nav ribu. Tas ļauj rotēt sānu un vertikāli, nepārklājot mugurkaulu, tādējādi panākot lielāku elastību. Skriemelis uz savas ventrālās virsmas var pārvietot garu aizmugurējo izvirzījumu, ko sauc par hipapofīzi. Šīs struktūras esamībai vai neesamībai uz ķermeņa aizmugurējās trešdaļas skriemeļiem ir liela nozīme čūsku klasifikācijā, jo lielas sugu grupas to parāda kā vispārēju īpašību.

• Čūskas metode: atgrūšana no virsmas, akmeņiem, kokiem. Viņi pārvietojas viļņotās kustībās. Šai metodei nav piemērota slidena un gluda virsma, piemēram, stikls. Šī kustība ir pazīstama kā sānu viļņošanās. Sākot no kakla, čūska izspiež muskuļus, spiežot ķermeni no vienas puses uz otru, izveidojot izliekumu rindas. Ūdenī šī kustība viegli dzen čūsku uz priekšu, jo katra saraušanās spiež pret ūdeni. Uz sauszemes čūska parasti atrod pretestības punktus uz virsmas, piemēram, akmeņus, zarus vai iespiedumus, izmanto savu ķermeni, lai noklikšķinātu uz visiem punktiem uzreiz, virzot čūsku uz priekšu.
• Saplacināšanas metode: tas ir grūtāks pārvietošanās veids, bet ir efektīvs šaurās vietās. Šī metode labi darbojas horizontālās virsmās, bet čūskas tiek audzētas, izmantojot akordeona paņēmienu. Čūska izstiepj galvu un ķermeņa priekšpusi gar vertikālu virsmu, un pēc tam atrod vietu, kur uztvert vēdera svarus. Lai to sasniegtu, viņa ar sijām sviež ķermeņa vidusdaļu, pielīp virsmai, velk to atpakaļ līdz galam un tad atgriežas atpakaļ uz priekšu, lai atrastu jaunu sagūstīšanas vietu.
• Ietekme uz sānu: Šī ir sarežģīta kustība, kuru čūskas bieži izmanto, lai pārvietotos pa vaļīgām vai slidenām virsmām, piemēram, smiltīm vai dubļiem. Saspiežot muskuļus un izmetot ķermeni uz sāniem, izveidojas S forma, kurai ir tikai 2 saskares punkti ar zemi. Liekas, ka čūska met galvu uz priekšu, un pārējais ķermenis steidzas pēc tās.
• Vienkārša (kāpuru) metode: tā ir lēna, ložņājoša, tieša kustība. Kā čūska vienlaikus rāpo? Dzīvnieks izmanto dažas no platajām vēdera skalām, lai satvertu zemi, virzoties uz priekšu. Šī ir daudz lēnāka kustības metode, viļņi ir daudz mazāki un saliecas augšup un lejup, nevis no vienas puses uz otru. Kad čūska izmanto kāpurķēdes kustību, katras līknes virsotnes paceļas virs zemes, bet ventrālās skalas uz dibena virzās pret zemi, radot pulsācijas efektu, kas ir līdzīgs kāpurķēdei.